"Kad astronauti redz Zemi no kosmosa, tad tā ir ļoti skaista no orbītas.
Vai var būt kaut kas slikts uz šādas planētas? Bet līdz ko viņi atgriežas atpakaļ uz Zemes, viņi saprot, ka te viss nemaz nav tik labā kārtībā.
Notiek kari, līst asaras un asinis. Katru dienu mēs dzirdam ziņojumus par jauniem šausmīgiem notikumiem. Tas viss ir kļuvis jau tik pierasts, ka mēs īpaši vairs neuztraucamies - protams, līdz tam brīdim, kad tas skar mūs personīgi!
Vai kādreiz esam aizdomājušies par to, kāpēc labi cilvēki cieš tāpat kā sliktie? Kāpēc nevainīgi cilvēki kļūst par noziegumu un vardarbības upuriem? Kāpēc labiem cilvēkiem dažkārt ir tik grūti, bet ļaunie bauda dzīvi?
Kāpēc iedzēruša autovadītāja vainas dēļ iet bojā nevainīgi cilvēki, bet viņš pats tiek cauri ar nelielām skrambām?
Mūsu planēta ir nomocīta ar zemestrīcēm, plūdiem, ugunsgrēkiem un citām nelaimēm.
Pieaug bērnu skaits, kuri ir piedzimuši kā kropļi, un kuri ir bāreņi. Miljoniem cilvēku ir badā un viņiem nav jumta virs galvas.
Un ļaužu sirdis, arī ticīgo sirdis, nomoca jautājums: JA DIEVS IR TIK LABS, KĀPĒC TAD PASAULĒ IR TIK DAUDZ ĻAUNUMA?
Šodien šo jautājumu uzdod visbiežāk! Un gribu apgalvot, ka Bībele šodien dod saprātīgu un loģisku atbildi uz visiem paceltajiem jautājumiem!
Dažus gadus atpakaļ, ASV, Floridas štatā, Leik-Vortas pilsētiņas avīzes rakstīja par kādu interesantu gadījumu. Kāds cilvēks saņēma triecienu no augstsprieguma vadiem, kurus bija saplēsis zibens.
Ļoti smagā stāvoklī šis cilvēks tika nogādāts slimnīcā, un ārsti izglāba viņam dzīvību. Bet tad, kad viņš pēc izveseļošanās nosūtīja rēķinu apdrošināšanas kompānijai, tad viņam atteicās izmaksāt apdrošināšanas naudu. Apdrošinātāji paziņoja, ka šinī gadījumā skaidri redzami "Dieva darbi", un arī tiesa piekrita šim viedoklim.
Tad šis cilvēks uzsāka tiesas darbus pret "Dievu un Viņa kompāniju". Cilvēks nodomāja, - ja jau Dievs nes atbildību par to, kas ar viņu notika, tad viņa ir jātiesājas ar Dievu un Viņa piekritējiem.
Un šis cilvēks iesūdzēja tiesā Dievu un 55.kristīgās draudzes, kuras atradās šajā pilsētiņā. Tiesā, kad lieta tika izskatīta, kāds kristīgs draudzes sludinātājs sacīja: "Es uzskatu, ka izteiciens "Dieva darbi" ir lietots nepareizi." Dievs nenesa atbildību par šo notikumu. Notikušo bija jānosauc par "Sātana darbiem". Patiešām, šim sludinātājam bija taisnība.
Visumā eksistē divi savstarpēji nesamierināmi spēki! Labā un ļaunā spēki. Debesu spēki un elles spēki. Un Dievs nav vainīgs tanī ļaunumā, kas ārdās uz mūsu planētas. Dievs ir Radītājs, kas rada mīlestību un svētības. Un sātans ir tas, kas rada tikai naidu un ciešanas!
Vai Bībele atbalsta šos apgalvojumus? Jer.31:3.-"Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību." Dieva mīlestība ir mūžīga! Dievs nekad nemainās! Dievs nedomā ļaunu.
Kad Dievs radīja šo pasauli, Viņš radīja to skaistu un pilnīgu! Viņš radīja pilnīgus, vīrieti un sievieti, un lika tiem dzīvot pilnīga skaistuma vietā. Dievs gribēja, lai viņi vienmēr būtu laimīgi, veseli un mīloši cilvēki.
Slimības, ciešanas un nāve nebija Dieva plāna daļa. Tad no kurienes radās ļaunums uz mūsu Zemes? Kāds ļauns spēks darbojas uz mūsu zemes?
Bībele saka, ka šī ļaunā spēka vārds ir - sātans. Viņš ir vainīgs visā ļaunumā, kas eksistē uz Zemes. Mēs ikviens atrodamies kosmiskas drāmas centrā. Ir izcēlies konflikts starp Radītāju un sātanu - kritušo eņģeli. Mēs neesam skatītāji - mēs ikviens esam iesaistīti šinī cīņā, neatkarīgi no tā - vai to gribam vai negribam.
Ja mēs domājam, ka Sātans - tas ir tikai mīts vai iespaids, tad mēs esam pilnīgi nesagatavoti sastapt saprātīgu būtni, kāds sātans ir. Apustulis Jānis sacīja: Atkl.12:12.-"Vai zemei un jūrai! Jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis."
Arī apustulis Pēteris brīdināja: 1.Pēt.5:8.-"Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks - velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt." Mums ir nepieciešams zināt, kas viņš ir un no kurienes viņš nācis.
Grūti noticēt, bet Bībele saka: Lūk.10:18.-"Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam!" Velns debesīs! Neticami, bet tas tā ir! Bībele mums atklāj pašu traģiskāko Visuma notikumu. Sātans jeb Lucifers, kā viņu iepriekš sauca, bija skaists un spēcīgs Debesu eņģelis. Lielākā daļa mākslinieku kļūdās, attēlojot viņu kā briesmoni ar ragiem, asti un dakšām rokās. Cik tālu no patiesības ir šādi attēli! Simboliski izmantojot Tiras ķēniņa prototipu, Bībele apraksta "Luciferu", eņģeli, kurš vēlāk kļuva par "sātanu", velnu: Eceh.28:12-15. -"Tu, kas biji pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu, Tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu… Tu biji svaidīts sargātājs ķerubs, Es biju tevi iecēlis… Nevainojams tu biji savos ceļos… līdz, kamēr atrada tevī noziegumu."
Lucifers ieņēma pašu augstāko stāvokli starp visiem debesu eņģeļiem. Kāpēc tad viņš krita? Dievs runā caur pravieti tālāk: Eceh.28:17.-"Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu neklausīji vairs savai gudrībai aiz ārējā spožuma."
Šis brīnišķīgais, pagodinātais eņģelis iekāroja godu un pielūgsmi, kuru ir cienīgs saņemt tikai Dievs. Viņš bija izslāpis pēc varas. Šis radītais eņģelis iegribēja valdīt pār Visumu Dieva - Radītāja vietā! Jes.14:13,14.-"Tu domāji savā prātā: Es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos! Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visaugstākais!"
Neilgi pirms tam Lucifers sāka izplatīt neapmierinātības garu starp citiem debesu eņģeļiem. Viņš apzināti nolēma ārdīt mīlestību un taisnību, ar ko Dievs pārvaldīja Visumu.
Tāpat kā no viena iepuvuša ābola bojājas visi pārējie, tā arī Lucifera sacelšanās gars sāka izplatīties uz citiem debesu eņģeļiem. Bez šaubām, Dievs varēja iznīcināt Luciferu un viņam sekojošos eņģeļus; bet ja Dievs tā būtu rīkojies - tad visi Viņa radījumi turpmāk kalpotu Viņam aiz bailēm. Bet Dievs ir mīlestības Dievs. Lucifers domāja, ka spēs valdīt pār Universu labāk nekā Dievs. Tā Lucifers, "Gaismas nesējs", izkopa sevī sacelšanās un nepatiesības garu. Viņš kļuva par sātanu - Dieva pretinieku.
Sātanam tika atļauts parādīt īsto grēka raksturu. Viltīgais šaubu un melu vīruss pārņēma trešo daļu no debess eņģeļiem un tas viss noveda pie atklātas sacelšanās. Un cik tas nebūtu arī dīvaini, Debesīs notika karš. Bībele mums stāsta: Atkl.12:7,8. -"Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs."
Traģiskais notikums turpinājās: Atkl.12:9. -"Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nogāzts zemē un līdz ar viņu tā eņģeļi."
Debesis kļuva par cīņas lauku pirmajam karam. Sātans un viņa eņģeļi tika izdzīti no Dieva klātbūtnes. Konflikts starp Kristu un sātanu nebeidzās - tas tika pārnests uz citu vietu! Karš, kas sākās Debesīs, turpinājās uz mūsu Zemes. Zeme kļuva par arēnu, kur notiek lielā cīņa starp labā un ļaunā spēkiem. Uz šīs sagrābtās zemes sātans cenšas parādīt, cik viņš ir spējīgs pārvaldīt mūsu planētu.
Varbūt rodas jautājums: "Kāpēc tieši zeme? Kāpēc mūsu planētai bija jākļūst "par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem." 1.Kor.4:9.
Planēta Zeme tikko kā bija iznākusi no Radītāja rokām visā savā skaistumā. Pēc tam “Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un Savas līdzības; vīrieti un sievieti Viņš radīja” 1.Moz.1:27.
Pilnīga pasaule un tajā divi pilnīgi cilvēki – Ādams un Ieva. (1.Moz.1:28.) Un Dievs svētīja tos un sacīja – augļojieties un vairojieties un piepildiet visu zemi; pārvaldiet to. Dievs deva Ādamam un Ievai iespēju valdīt pār visu zemi.
1.Moz.2:8,15. – Un Dievs izveidoja Ēdenes dārzu austrumos un ielika tur cilvēku, lai tas rūpētos un sargātu to. Padomājat tikai! Nams, kuru uzbūvējis pats Dievs! Neviens nams pasaulē nav bijis tik jauks. Acīm redzot, priekš sātana šī pasaule likās kā gards kumoss. Viņš necentās ielauzties un iekarot jau nostiprinājušos planētu. Viņš nolēma uzbrukt un sagrābt šo jauno trauslo un skaisto planētu – nupat kā dzimušo pasauli.
Ādams un Ieva bija radīti pilnīgi, tomēr viņiem netika atņemta iespēja rīkoties nepareizi. Viņiem bija brīva izvēle, mīlēt Dievu un sekot Viņam, vai arī ignorēt Dieva norādījumus. Taču cilvēku uzticībai bija jātiek pārbaudītai, un šis pārbaudījums bija ieslēgts vienā vienīgā kokā.
Dievs sacīja: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” 2.Moz.2:16,17.
Tā bija saprātīga prasība. Viņi varēja ēst no visiem koku augļiem milzīgajā dārzā – tikai vienu nedrīkstēja aizskart. Šī prasība nebija grūta. Taču cilvēks visvieglāk ir ievainojams tad, kad viņu pēkšņi pārsteidz. Un tieši tas notika ar Ievu. Sātans izmantoja savu pārdabīgo spēku, lai to pieviltu. Sātans reti kad rīkojas atklāti. Viņš izmanto valdības, organizācijas, cilvēkus, un pat čūsku. Tāpēc apustulis Pāvils saka: Ef 6:11-12 - “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. 12 Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.”
Kādu dienu Ieva pastaigājās dārzā viena pati. Viņa apstājās, lai uzlūkotu aizliegto koku. Tas bija skaists. Un tad tas notika! Sātans uzrunāja Ievu ar čūskas starpniecību. Bez šaubām, Sātans bija pirmais vēderrunātājs. Ievai pat prātā neienāca, ka čūska var izrādīties medijs kādai citai būtnei. Velns, runājot caur čūsku, jautāja Ievai: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?” 1.Moz.3:1.
Taisnības spontānā izvirdumā Ieva atbildēja: “Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit.” 1.Moz.3:2,3.
Sātans atbildēja viņai tā, it kā šī ideja viņam pašam liktos bezjēdzīga: “Jūs mirt nemirsit.” 1.Moz.3:4. Kad Ieva stāvēja zem koka, klausoties čūskā, viņas apziņu, iespējams, caurstrāvoja doma, ka čūska ir pretrunā ar Dievu! Kuram tad ir taisnība?
Iespējams, jūtot apjukumu, čūska piebilda: “Bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” 1.Moz.3:5.
Velns sacīja Ievai, ka Dievs slēpj kaut ko labu no viņiem. Būt kā Dievam! Šī vēlme aprija Sātanu un noveda viņu pašu pie krišanas. Šī vēlme likās pievilcīga arī Ievai; un vājuma mirklī Ieva padevās. 1Moz 3:6 – “Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.”
Viņi neizturēja Dieva pārbaudi. Un ļoti drīz sajuta, ka ar viņiem kaut kas ir noticis. Pirmo reizi viņi piedzīvoja bailes, kaunu un vainas apziņu. Viņi saprata, ka ir nepaklausījuši Dievam un ir pazaudējuši visu: laimi, pilnīgo mīlestību, tuvās attiecības ar Dievu, savas mājas un Zemes pārvaldnieku statusu. No saimniekiem tie pārvērtās par vergiem! Apustulis Pāvils sacīja: Rom.6:16. – “Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību.”
Sātans nolaupīja jaundzimušo pasauli. No tā paša brīža viņš pretendēja uz valdnieka statusu un uz tiesībām saukties par šīs Pasaules Valdnieku; par dumpīgās planētas valdnieku.
Kad šī traģiskā diena tuvojās beigām, Dievs vēlējās satikties ar Ādamu un Ievu. Līdz šai dienai tas bija skaistākais mirklis viņu attiecībās. Bet šoreiz viss bija izmainījies. Cilvēks aizbēga un paslēpās no Dieva. Beigu beigās Ādams lēnām iznāca no krūmiem un atzinās: 1.Moz.3:10 – “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos.” Ādamam iepriekš nekad nebija bailes. Bet, lūk, ko ar cilvēku dara grēks. Viņam rodas bailes pat Dieva priekšā. Dievs atbildēja: “Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?” 1.Moz.3:11.Pievērsiet uzmanību Ādama atbildei: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” 1.Moz.3:12. Dažas stundas iepriekš Ādams būtu bijis gatavs mirt par Ievu. Tagad viņš apvaino viņu savās problēmās – bet beigu beigās apvaino Dievu, jo Viņš ir radījis Ievu. Grēks samaļ putekļos pilnīgo mīlestību!
Ieva arī vainu mēģina novelt no sevis un uzlikt to citam: 1.Moz.3:13. – “Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: "Ko tu esi darījusi?" Un sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu.” Ieva apsūdzēja pašu Dievu: “Viss tas notika čūskas dēļ, kuru Tu esi radījis.” Līdzīgi Ādamam, viņa centās sevi attaisnot, uzliekot atbildību par savu grēku Dievam.
Tajā pašā dienā tiem bija jāmirst. Nemirstība bija apsolīta pie paklausības nosacījuma. Nepaklausot tie zaudēja mūžīgo dzīvību. Lai Ādams un Ieva neēstu dzīvības koka augļus un nedzīvotu mūžīgā grēkā, Dievs izsūtīja viņus ārā no Ēdenes dārza mājvietas.
“Un Viņš izdzina cilvēku ārā; un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza ķerubus un abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.” 1.Moz.3:24. Velns sacīja: “Jūs nemirsiet.” Tomēr, nevarēdami baudīt dzīvības koka augļus, viņi nomira.
Bībele liecina: 1.Moz.5:5. – “Un viss Ādama mūžs bija 930. gadi, tad viņš nomira.” Pārāk vēlu Ādams un Ieva saprata, ka velns ir “melis un melu tēvs.” Jāņa 8:44.
Mūsu pilnīgā pasaule tika saindēta ar grēku. Zeme kļuva par mājvietu slimībām, cietsirdībai un nāvei. Un miljoni norūpējušies cilvēki grib zināt: Kas ir vainīgs viņu nelaimēs? Kad tas viss beigsies? Viegli ir vainot Dievu pasaules ciešanās, bet kas patiesībā nes atbildību par Zemes nebūšanām? Tajā visā ir vainīgs Sātans!
Nekur citur Bībelē Sātana stratēģija tik skaidri netiek atklāta, kā Ījaba grāmatas 1.nodaļā. Kādu laiku pēc Sātana krišanas Dieva dēli atnāca Kunga priekšā. Atnāca arī Sātans.
Kungs jautāja Sātanam: Īj.1:7. – “No kurienes tad tu nākdams?” Citiem vārdiem, Dievs jautāja: “Kas tevi šeit ir uzaicinājis? Kādas tiesības tev ir šeit atrasties?”
Sātans atbildēja Dievam: Īj.1:7. – “No ceļojuma un no klejojuma pa visu zemes virsu.” Sātans paziņoja par savu valdīšanu pār zemi un tās iedzīvotājiem! Viņš ieņēma Ādama vietu. Lūk.3:38. – Ādams nosaukts par “Dieva dēlu”, līdzīgi tiem, kuri tajā dienā bija atnākuši uz satikšanos ar Dievu. Ticamākais, ka tie bija citu pasauļu pārvaldnieki, Dieva radīti dēli, līdzīgi Ādamam.
Jebkurā gadījumā, Sātana paziņojums, ka viņš pārstāv zemi, nepalika bez atbildes: Īj.1:8. – “Un Tas Kungs sacīja sātanam: "Vai tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna."” Dievs sacīja: “Pagaidi mirklīti, ir taču vēl Ījabs. Viņš nekalpo tev. Viņš kalpo Man!” “Nu, protams” – iesmējās sātans – “kāpēc gan lai viņš nekalpotu Tev? Tu esi viņam devis bagātību un godu. Viņš ir pats lielākais cilvēks austrumos! Nav nekāds brīnums, ka Viņš Tevi pielūdz! Bet atņem viņam visu, ko Tu esi devis, un Ījabs tevi nolādēs!” Kāds izaicinājums! Sātans apgalvoja, ka Ījabs ir uzticīgs tikai tādēļ, ka Dievs viņam ir palīdzējis, bet ne tāpēc, ka viņš mīlētu Dievu un uzticētos Viņam.
Kungs sacīja: Viss, kas viņam ir, ir tavās rokās; tikai pret viņu paša dzīvību neizstiep roku. Īj.1:12. Sātans aizgāja no Kunga, gatavs pielikt savu roku pie visa Ījaba īpašuma. Un tad sekoja sitieni, viens pēc otra.
Vispirms savejieši nolaupīja ganāmpulku un nogalināja Ījaba ganus. Pēc tam iespēra zibens Ījaba avju pulkā un ganos.
Pēc tam atnāca kaldejieši un aizdzina Ījaba kamieļu ganāmpulku. Bet pati briesmīgākā vēsts atnāca pēdējā.
Tornado izpostīja Ījaba vecākā dēla māju – un visi 10 viņa bērni aizgāja traģiski bojā.
Kaut Ījaba sirds bija pilna bēdu, tomēr viņš palika uzticīgs Dievam: “Tas Kungs ir devis, tas Kungs ir ņēmis; svētīts lai ir tā Kunga vārds!” Īj.1:21. Ījabs domāja, ka Dievs ir atņēmis viņam visu. Viņš nesaprata, ka to visu ir sātans darījis. Un tomēr, nesaprazdams šīs traģēdijas patieso jēgu, Ījabs turpināja ticēt Dieva labestībai.
Sātans no jauna griežas pie Dieva, sacīdams: “visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību. Ja Tu Savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesu aizskartu, viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!" Tas Kungs sacīja sātanam: "Redzi, viņš ir tavā varā, bet sargi viņa dzīvību!" Īj.2:4-6.
Vai Ījabs paliks uzticīgs Dievam, kad kļūs vēl sliktāk, vai arī pagriezīs Dievam muguru? Īj.2:7. –“Tad sātans aizgāja no Tā Kunga un piemeklēja Ījabu ar ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu galiem.”
Bet neskatoties uz to, ka sātans atņēma Ījabam īpašumus, ģimeni un veselību, Ījabs tomēr palika uzticīgs Dievam. Īj.1:22. – “Pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu.”
Kas aplipināja Ījabu ar spitālību? Sātans. Kas nolaupīja Ījaba lopus un nogalināja viņa ganus? Sātans. Kas nopostīja māju un iznīcināja Ījaba dēlus un meitas? Sātans.
Sātans iedarbojās uz greizsirdīgā ķēniņa Heroda prātu, lai tas iznīcinātu jaundzimušo Kristu Betlēmē. Sātans tuvojās Kristum tuksnesī, maskējoties zem debesu eņģeļa apsega. Ja kaut vienā lietā sātanam būtu izdevies iztraucēt Kristu grēcīgo cilvēku glābšanas misijā, tad sātans būtu ieguvis mūžīgu pārvaldnieka tiesības pār Zemi. Taču Kristus uzvarēja visās kārdināšanās.
Beigu beigās sātans izmisumā parādīja Kristum visas pasaules valstis un sacīja: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu zemē mezdamies mani pielūgsi.” Mat.4:9. “Tas viss” bija zagts īpašums!
Kristus atbildēja viņam: “Atkāpies no manis sātan; jo stāv rakstīts: Tev būs Dievu savu Kungu vien pielūgt un Viņam vienīgajam kalpot.” Mat.4:10. Sātans atkāpās kā uzvarēts ienaidnieks – taču ne uz ilgu laiku. Viņš atgriezās – un sekoja Golgātā. Viss ļaunā spēks bija koncentrēts uz to, lai traucētu Kristum atgūt pārvaldniecību, kuru bija pazaudējis cilvēks. Tā bija cilvēces pēdējā iespēja uz izdzīvošanu.
Beigu beigās sātanam izdevās ar nodevības palīdzību nodot Kristu asinskārīga pūļa rokās – un Viņš nomira Golgātā. Dievs atdeva Savu Dēlu, bet Dēls atdeva Savu dzīvību, lai izmainītu tavu un manu likteni. Tā bija uzvaras stunda, diena, kad tika pasludināta atbrīvošana visiem velna sagūstītajiem. Tajā dienā sātans tika sakauts! Ar Savu nāvi Kristus ieguva tiesības iznīcināt sātanu un pielikt punktu grēkam un ciešanām. Visa saprātīgā Visuma priekšā sātans nodemonstrēja, kas viņš patiesībā ir. Un šodien viņš joprojām rāda, kā prot valdīt pār pasauli.
Viņš izmanto dažādas metodes. “Un nav arī brīnums: jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.” 2.Kor.11:14. Iespējams, jūs nekad neesat domājuši, ka sātans spēj darīt brīnumus. Tomēr viņš to dara.
Ieklausieties: “Tie ir ļaunie gari, kas dara brīnumus.” Atkl.16:14. Sātanam ir spējas darīt brīnumus. To spēj darīt arī viņa eņģeļi. Viņš spēj dot spējas brīnumus darīt arī cilvēkiem. Labā Vēsts skan, ka drīz šī pasaule, kuru ir sagrābis sātans, tiks atbrīvota.
Kristus drīz atnāks! Un kad Viņš atnāks, tad Ecehiēla pravietojums par sātanu, dumpīgo eņģeli, piepildīsies. Ec.28:16,18. – “Es padzinu tevi... un izraidīju tevi, ķerubu... Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija, un daru tevi par pelniem uz zemes visu to acu priekšā, kas tevi redzējušas.” Uz mūžību pazudīs grēks un ciešanas.
Jā, draugs, Kristus drīz nāks! Un ne vairs kā vienkāršs Galilejietis, ne kā Tāds, kuru apsmej, atraida, apspļauj un kuru sit krustā; bet gan kā Ķēniņu Ķēniņš, kam ir vara valdīt. Kristus atgriezīsies uz savu dumpīgo planētu. Mums ir jābūt gataviem. Ja mēs nesagatavosimies, mēs zaudēsim pilnīgi visu. "
Izlasot šo vēstījumu saņēmu atbildes uz ļoti daudz jautājumiem, kas mani ir interesējuši un tirdījuši. Prieks, ka ir cilvēki, kuri dalās ar to ko zina. Paldies par to :) Ceru, ka arī Tu lasot šo vēstuli saņēmi atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem :)
