Esmu uzsākusi eksperimentu par to, cik Rīga ir atvērta ģimenēm, kurās ir bērni ratiņos. Pagaidām varu teikt, ka RS diemžēl tikai trolejbusi un autobusi ir piemēroti ratiņiem, par tramvajiem gan ar nožēlu jāatzīst, tikt iekšā ar ratiem ir ekstrēms pasākums. Protams, dažkārt atrodas cilvēki, kuri ir gatavi palīdzēt ievietot bērnu ratiņus transporta līdzeklī. Pagaidām esmu saskārusies ar ļoti izpalīdzīgiem cilvēkiem, pat tad, kad nav nepieciešamība, tik un tā cilvēki ķeras pie ratiem un ir gatavai iecelt un izcelt ratus no transporta. Protams, milzīgs paldies šiem ļaudīm par vēlmi palīdzēt. Runājot par transportlīdzekļiem, kuros tomēr var iebraukt ar ratiem, ir jāsecina, ka iekļūšana transportā bez citu palīdzības, ir atkarīga no transporta vadītāja. Lieki piebilst, ka ir jāprot piebraukt pie trotuāra meistarīgi un tuvu, pretējā gadījumā jālūdz citu cilvēku palīdzība, lai ratus ieceltu transportā.
Vilciens ir diez gan interesants pārvietošanās līdzeklis, ļoti ērts un ātrs, bet... māmiņai vienai ar mazu bērnu un ratiem iekļūšana ir realitātes šova cienīgs pasākums. Nepietiek, ka kāpnes ir nereāli stāvas arī pāvietošanās celiņš ir tik šaurs, ka ir perfekti jāmāk bīdīt ratiņus, lai neietriektos krēslos. Var jau būt, ka tik neloģisks vilciens kursē maršrutā Rīga-Liepāja.
Secinājums, vienai ar bērnu un ratiņiem vilciens nav draudzīgs transportlīdzeklis, tāpat arī tramvajs. Atliek izlīdzēties ar trolejbusiem un autobusiem.
