Lēmums

Katru dienu mums nākas pieņemt lēmumus, kas vairāk vai mazāk ietekmē mūsu dzīvi. Ir emocionālie lēmumi, piemēram, nopirk šokolādes tāfelīti, kas ir mirkļa iegriba. Pārdomātie lēmumi, kas tiek pieņemti pēc ilgiem iekšējiem dialogiem un iespējams, konsultācijām ar citiem cilvēkiem. Un citi lēmumu veidi... kā arī racionālie lēmumi. Ne vienmēr tie ir tie pareizākie, lai gan varbūt ir ilgi pārdomāti, izsvērti visi plusi un mīnusi, bet kaut kādā brīdī, kaut kādos apstākļos nākas sev atzīties, ka varbūt tomēr tas racionālais lēmums nebūt nav tas pareizākais. Šaubas iezogas tajā brīdi, ja sāc saņem to no kā esi atteicies un tad sāk šķobīties pārliecība par racionālā lēmuma pareizību. Bet paiet laiks un emocijas noplok... un atkal liekas, ka racionālais lēmums ir tas vienīgais un pareizais. Teiksi pašapmāns? Jā, piekrītu! Cik ilgi tā var dzīvot? Tas atkarīgs no daudziem faktoriem, īstermiņā - līdz atkal emocijas uzdot, ilgtermiņā - visu dzīvi.

Referendums

Ārkārtīgi populāra tēma, par ko runā un raksta visi, kam vien nav slinkums, ir savs viedoklis vai arī tiešām rūp latviešu valodas nākotne.
Šobrīd ir tādas kā neredzamās barikādes, kādas reāli tika piedzīvotas 1991. gadā. Cilvēki tad cīnījās par Latviju un mūsu visu nākotni, daži pat ar savām asinīm un dzīvību.Tikai jautājums - vai šādu Latviju viņi vēlējās izcīnīt? Diemžēl tie, kuri ir pie varas slimo ar vienu un to pašu slimību "visu sev". Nekad nekas Latvijā nemainīsies, ja šī slimība netiks nokauta. Politikā iet tie cilvēki, kuri vēlās iedzīvoties mantā, nevis lai strādātu kopējam labumam. Ja politiķi tik daudz enerģijas un laika veltītu kopējam labumam un labklājībai kā savas mantas papildināšanai, tad jau sen mēs būtu bagāta valsts.
Gaidāmais referendums ir sašķēlis vēl vairāk Latvijas iedzīvotājus kā līdz šim. Manuprāt, šim jautājumam vajadzētu pieiet no otras puses. Nevis šķelt, bet apvienot. Cik ilgi var dzīvot upura lomā un sūkstīties par to, cik mēs apspiesti bijām un kā esam cietuši? Protams, tā ir mūsu vēsture, kas ir veidojusi mūsu tautu un cilvēkus. Piedāvāju aprakt upura lomu un sākt dzīvot. Pietiek karot par nacionalitāti, bet gan rast iespēju apvienot krievvalodīgos un latviešus. Latvijā dzīvo ne tikai latvieši un krievvalodīgie, ir arī vācieši, poļi, norvēģi, amerikāņi, indieši u.c. tautu pārstāvji. Domāju, ka vajadzētu iet uz tautu apvienošanu, nevis šķiršanu. Referendums ir kārtējais veids kā šķirt, nevis apvienot cilvēkus.  Protams, arī man kā latvietei šķiet necienīgi, ka ir kategorija krievvalodīgo, kuri principiāli nemācās latviešu valodu un uzstāda savas prasības. Uzskatu, ka tas ir tāds kā mazvērtības komplekss un neizglītotības līmenis. Ja reiz dzīvo Latvijā, tad mācies runāt valsts valodā, nevis sava slinkuma pēc rīko referendumu, lai ieviestu krievu valodu kā otru valsts valodu. Protams, mentalitāte spēlē savu lomu jebkurā jomā arī par valodas izvēli un attieksmi pret valsti. Mums latviešiem no krievvalodīgajiem vajadzētu mācīties, jo tik augsta pašapziņa kā ir viņiem reti kurai tautai vēl ir. Protams, par amerikāņiem nerunāšu. Latvieši tāda pazemīga tauta un mīļā miera labad ļauj visiem kāpt uz galvas, tas spilgti lasāms latviešu literatūrā. Kad viss ir līdz brošai, tad apvienojas un cīnās ar sekām. Varbūt vajag dzīvot citādāk? Novērtēt sevi un dzīvot ar veselīgi augstu pašapziņu. Arī mēs esam gudri, veiksmīgi, drosmīgi, uzņēmīgi un spējīgi. Tikai vieglāk ir būt kalpam, jo tad nav jādomā. Mums ir jābūt saimniekiem savā zemē, nevis kalpiem. Ir jāsāko domāt un rīkoties, nevis noliekt galvu un kalpot.
Referendums ir kārtējais politiķu gājiens, lai splēptu kādus "darbus" ko mums nevajadzētu redzēt. Tā jau ir izstrādāta prakse - uztaisīs šumu par kādu sāpīgu jautājumu, sabiedrība to viļā kā karstu kartupeli pa muti un neredz kas notiek aiz muguras.
Bez šaubām ir jāiet uz referendumu un jāizsaka savs viedoklis PRET krievu valodu kā otru valodu. Tas godīgi sakot ir komiski, ka Latvijā grib ieviest krievu valodu kā ortu valodu. Tad jau latviešiem Īrijā vajadzētu iet un karot par latviešu valodas ieviešanu kā otru valodu Īrijā, jo latviešu īpatsvars ir diez gan ievērojams.
Esmu pazīstama ar krievvalodīgajiem cilvēkiem un viņu nostāja valodas jautājumā ir atkarīga no izglītības un sociālā līmeņa. Piedodiet par atklātību, bet izglītots krievs, kurš domā ar galvu šādām muļķībām nepiekrīt, ka Latvijā vajadzīga otra valsts valoda. Viņš ciena valsti un valsts valodu, kurā dzīvo. Dažs labs krievvalodīgais vairāk ciena latviešu valodu kā paši latvieši, kuri tik līdz dzird, ka pie viņa vēršas krievu valodā arī atbild krieviski. Kas tas par absurdu? Kurā valstī vēl kas tāds ir redzēts un dzirdēts?
Rezumējot - mums jāceļ sava pašapziņa un tad nevienam pat prātā neienāks rīkot muļķīgus referendumus, kas no valsts kases prasa nevajadzīgus tēriņus.

Rezumē

Vērtējos aizgājušo 2011. gadu, varu teikt, ka gada laikā esmu daudz izdarījusi, turklāt, bija lietas un notikumi, kas tika veikti ilgi neplānojot,bet rīkojoties. Piemēram, mūsu kāzas. 20 dienās sarīkot kāzas ir diez gan liels izaicinājums, turklāt, būdama stāvoklī. Varētu teikt, ka bija kārtīga noņemšanās : lekcijas, darbs, grūtniecība un kāzu organizēšanas. Pie visa tā vēl ikdienas pienākumi pret vīru un mājvietu.
Priecājos, ka paveicu tādas lietas, par kurām biju domājusi, ka vajag izdarīt,bet kaut kā vienmēr tika atliktas uz vēlāku laiku. Piemēram, biju aizbraukusi ar DIenas centra bērniem uz suņu patversmi, aizbraucām uz bērnu namu, kur ilgi sēdēju tualetē un raudāju, nespēju saņemties, lai ieietu telpā. SIrds lūza skatoties uz mazajiem eņģelīšiem, kurus vecāki ir pametuši.
Rezumējos, 2011. gads bija izcils :)

Mīti valda pār pasauli

Es tā vienu dienu patinu filmu atpakaļ par savu jau nodzīvoto dzīvi! Konstatēju, ka mīti valda pār pasauli, šos mītus mūsu apziņā cilvēki, kuri ir vecāki par mums, it kā zinošāki un ar dzīves pieredzi. Par ko ir stāsts? Kādreiz,kad iepazinos ar kādu vīrieti vērtēju viņu pēc tā,kāds viņš varētu būt kā bērna tēvs. Tik līdz man kāda darbība no viņa puses vai uzvedība nebija pieņemama,es šķīros. Pilnīgs murgs patiesībā, jo kā gan es varēju zināt kādas īpašības ir nepieciešamas potenciālajam bērna tēvam. Turklāt, kurš padsmitgadnieks gan iezīmē sevi kā apzinīgu bērna tēvu? Smiekli tagad pašai par sevi nāk. Vērtējot iepriekšējo pieredzi un mītus kas dzīvoja manā galvā, secināju, ka sievietei ir vajadzīgs labs vīrietis un tad arī viņš būs labs bērna tēvs. Paldies Dievam man ir paveicies, jo man ir lielisks vīrs, kurš man kā vīrietis ļoti imponē un turklāt viņš ir labākais bērna tēvs, kādu vien varētu vēlēties :)
Padoms! Mīļās sieviete, nekad nevērtējiet vīrieti pēc kaut kādiem iedomātiem kritērijiem, ko domājat par labu esam potenciālajā bērna tēvā. Ja viņš būs labs vīrietis Tev kā vīrietis, tad arī būs labs bērna tēvs.

Murgu nakts...

It kā pilnmēness savu darbību beidzis, bet šī nakts izcēlās ar savu murgainību. Vīrs aizvietoja neesošo suni un visu nakti rēja (klepoja), bērns mētājās pa gultiņu un ar kaut ko dikti cīnījās. Pati aizrāvos ar murgošanu par grimstošiem kuģiem Daugavā un dārzu, kurā dzīvo visādi mošķi : glumie gliemeži un čūskas, no kurām bija jāizvairās. Pamodos slapjos sviedros, jo traki riebjas visādi tādi mošķi.
Labi, ka ārā aiz loga šorīt spīd saule un izskatās,  ka būs skaista rudenīga diena, ko abi ar dēliņu izbaudīsim pastaigājoties :)

Kafija

Ir brīnišķīgs sestdienas rīts! Dzeru vīra pagatavoto kafiju :) Bērns spēlējas un ir ļoti pozitīvā noskaņojumā :) Ar sajūsmu jāatzīst, ka šorīt radiatori dzīvoklī ir silti :) Padalīšos ar kafijas recepti, iespējams kādu sakārdināšu :)
Svaigi maltas kafijas pupiņas
Šķipsniņa kanēlis
Iebiezinātais piens.
To visu saliekot pareizās proporcijās, iznāk brīnišķīgi garda kafija :)

Savādākas kotletītes

Sastāvdaļas :
Maltā gaļa 500 gr
Sāls šķipsniņa
Pipari šķipsniņa
Paprika puse no veselas
Ola 1 gab.
Dilles šķipsniņa
Ķimenes šķipsniņa
Ķiploki 5 palielas daiviņas.
Mīklas pagatavošana :
Malto gaļu ieliek bļodā, pierīvē ķiplokus, pievienos gabaliņos sagrieztu papriku un dilles, pievieno olu un pa šķipsniņai sāli, ķimenes un smalkos piparus. Visas garšvielas  liekot nevajag pārcensties, lai neizbojātu garšas buķeti.
Cepšana :
No mīklas veido smukas kotletītes un cep uz lēnas uguns. Kad ir brūnas ņem nost no pannas.

Lai labi garšo :)